Septembris - Drošības mēnesis

Drošības mēnesī grupiņas ‘Mārītes” bērni atkārtoja dažādus drošības noteikumus gan par drošību telpās, gan rotaļu laukumā un uz ielas.  Bērni skatījās dažādas filmiņas, pārrunāja redzēto un dzirdēto. Tika izspēlētas dažādas situācijas, krāsotas un veidotas drošības noteikumu grāmatiņas. Bērni paši izdomāja un ieviesa grupas iekšējās kārtības noteikumus, kurus cenšas ievērot un, ja kāds neievēro, aizrāda viens otram un atgādina kā jārīkojas.
Lai nokļūtu bērnudārzā  vai dotos pastaigās, jāievēro arī drošības noteikumi uz ceļa. Lai bērniem būtu interesantāk, tad uzaicinājām Valsts policijas pārstāvjus, lai pastāsta bērniem svarīgāko – ceļu satiksmes noteikumus, drošību saskarsmē ar svešiniekiem, kā arī nebaidīties no policistiem un lūgt palīdzību, ja atgadījusies nelaime.  Uz tikšanos aicinājām arī grupas “Bitīte Maija” un “Pūcēni”. Bērniem ļoti patika saruna ar policistiem. Viņi bija zinoši un labprāt atbildēja uz policistu jautājumiem. Diskusijas noslēgumā bērniem atļāva iekāpt policijas mašīnā, izpētīt to no iekšpuses. Bērniem interesants likās  ekrāns, kur varēja redzēt, kas notiek mašīnas priekšā un aizmugurē. Visi bija priecīgi un par piemiņu  tapa kopīga fotogrāfija ar policistiem.

Grupas “Mārītes” skolotājas: Ramona Šķēdniece un Vaira Blumberga

Sarkangalvītes bērni mācās šķirot atkritumus

 Š. g . 22 septembrī grupas “Sarkangalvīte” bērni tēmas  “Saudzēsim taupīsim” ietvaros  devās mācību ekskursijā un atkritumu šķirošanas placi Saldū “Eko Baltik vide”. Mūs sagaidīja un par šķirošanas īpatnībām  pastāstīja Saldū Eko darbiniece Agnese.  Bērni varēja pārliecināties, ka ne tikai mācību procesā, bet dabā notiek atkritumu šķirošana. Redzējām iekārtas, kas presē atkritumus un arī konteinerus, kuros uzglabā bīstamos un sadzīves atkritumus. Ir atkritumi, kurus pieņem pa velti, bet ir arī  tādi, par kuru nodošanu ir jāmaksā. Jaunums bija, ka ir konteiners, kur var nodot lietotas, bet vēl labas drēbes, apavus un tekstilizstrādājumus. Uzzinājām, ka šīs lietas izdala labdarībā, vai sūta uz trešajām valstīm. Mācību ekskursijas beigās katrs saņēmām dāvanā atstarotāju ar Eko Balttik simboliku, un bukletu par atkritumu šķirošanu, kā arī kopīgu dāvanu viesiem, pildspalvu, kas ražota no pārstrādātām dzērienu un kartona pakām.

Grupas "Sarkangalvīte" skolotājas Ruta Kāpiņa un Daiga Lizandere

PII “Pasaciņa” pirmsskolas skolotājas papildināja zināšanas Kiprā

Profesionālās pilnveides kursos Eiropas savienības Erasmus + programmas 1.pamatdarbības (KA1) mācību mobilitātes skolu sektorā projekta “Inovatīvu ideju meklējumi- kā veicināt izglītojamo neatkarību, radošumu un kritisko domāšanu, izmantojot spēles“ mobilitātē “Mūzika bērnudārzā” Nikosijā, Kiprā no 24.jūlija līdz 30. jūlijam papildināja zināšanas skolotājas Madara Formuleviča un Ramona Šķēdniece. Kursos piedalījās kolēģes no Ungārijas, Itālijas un Slovēnijas. Kursus vadīja Maria Demosthenous, AMUSED, mūzikas skolas vadītāja. Tikai viena no dalībniecēm bija mūzikas skolotāja.

Kiprā nokļuvām pašā karstākajā laikā. Gaisa temperatūra visas dienas bija vienāda - 39 grādu svelme. Apmetāmies nelielā, bet ļoti jaukā viesnīcā galvaspilsētā Nikosijā, pašā vecākajā pilsētas daļā.

Kursi sākās ar ekskursiju pa mūzikas skoliņu. Skoliņu sāk apmeklēt bērni no 4 mēnešu vecuma. Tur darbojas gan bēbīšu skoliņa, gan mūzikas skola, var apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Telpas tur bija mazas, bet omulīgi iekārtotas. Maria pastāstīja par to kas notiek skoliņā, ieskatam parādīja dažus video par skoliņas ikdienas dzīvi.

Pirmā diena pagāja iepazīstoties. Grupā bijām sešas dalībnieces un vadītāja Maria. Savstarpēji iepazināmies spēlējot dažādas spēles, kas palīdzēja pārvarēt pirmo mulsumu. Vēlāk katras valsts dalībnieces rādīja prezentāciju, vai mutiski pastāstīja par savu valsti, skolu, bērnudārzu. Mums līdzi bija sagatavota prezentācija angļu valodā, kura diezgan plaši atspoguļoja mūsu ikdienas dzīvi bērnudārzā.

Nākamās dienas ritēja pēc iepriekš Marias sagatavotā plāna:

• Komandas veidošanas spēles – ievads priekšmetā,
• Mūzikas teorija - mūzikas elementi,
• Bērnu attīstības posmi,
• Spēles, aktivitātes - praktiska darbošanās,
• Iepazīšanās ar lielajiem mūzikas pedagogiem - Karls Orfs un Zoltāns Kodājs
• Mūzikas fragmenti - darbošanās,
• Kā izveidot mūzikas nodarbības plānu,
• Mūzikas instrumenti,
• Dažādi vingrinājumi,
• Diskusijas, atgriezeniskā saite.

Kursu laikā ieguvām lielāku izpratni par mūzikas nozīmi bērnu attīstībā. Mūzika - tas nav stāvēt un dziedāt fonogrammas pavadījumā, tas ir milzīgs darbs ar bērniem. Bērniem jāveido izpratne par ritmu jau no dzimšanas, jo ritms attīsta ne tikai  valodu, bet arī māca izprast  emocijas. Mūzika aktivizē abas galvas smadzeņu puslodes. Muzikalitāte bērnam attīstās jau agrā bērnībā, dzirdot dziesmas, ko dzied vecāki, vecākiem runājot ar bērnu dažādās intonācijās. Jebkuru vienkāršu dziesmiņu var dziedāt gan pelīte, gan dusmīgs lauva - bērns mācās atšķirt emocijas. Ieguvām milzīgu daudzumu ar dziesmu, skaņdarbu nosaukumiem, kurus var klausīties kopā ar bērniem, ko var atskaņot, spēlējot dažādas spēles vai stāstot stāstus, lasot pasakas, atpūšoties, vai tieši otrādi - fiziski kustoties. Kursu vadītāja Maria - atskaņoja dziesmas, kuru laikā mēs visi praktiskā darbībā spēlējām spēles, ritmizējām ar savām ķermeņa daļām, vai dažādiem mūzikas instrumentiem. Arī ritma rotaļas attīsta kritisko domāšanu, piemēram,  pārveidojot jau doto ritmu, klausoties un salīdzinot dažādas skaņas, darbojoties pēc iepriekšējas pieredzes.

Iepazināmies ar bezmaksas vietni Chrome Music Lab, ko ļoti daudzveidīgi, radoši, inovatīvi un interesanti var izmantot darbojoties ar bērniem. Bērns zīmē uz ekrāna. Katram uzzīmētajam elementam ir skaņa, kas kopā veido melodiju.

Vēl Maria mums stāstīja, kā spēli Kahoot pielāgot pirmsskolas vecuma bēniem, lai nodarbības būtu interesantākas. Var atskaņot bērniem zināmas dziesmiņas, atbildes bērni parāda ar krāsainām kartītēm.

Visas dienas mums bija ļoti aktīva darbošanās visām kopā. Sēdējām tikai tik, lai paspētu pierakstīt, ja vajag. Lielāko daļu vingrinājumus un aktivitātes uz maiņām filmējām, lai neaizmirstas.

Ļoti vērtīga un interesanta pieredze. Interesanti iepazīt citu klimatu, kultūru, citu tautību cilvēkus. Visām tautām ir sasveicināšanās rotaļas, skaitāmpanti, pirkstiņrotaļas, atšķirīga ir tikai valoda, kādā sazināmies.

Mums visām dalībniecēm bija iespēja vakariņot grieķu restorānā - apkalpošana un ēdiens augstākajā līmenī. Nepiespiestā, sirsnīgā atmosfērā tuvāk iepazinām pārējās dalībnieces. Brīvajā laikā izstaigājām tuvāko apkārtni. Fantastisks skats uz palmām, apelsīnu un citronu kokiem, kas aug gandrīz pie katras mājas, pārsteidza, ka granātāboli aug nelielos krūmos.

Dzirdējām un redzējām cikādes. Netālu no viesnīcas bija robeža ar Turcijas okupēto teritoriju, kur nokļūt varēja tikai pēc stingras dokumentu kontroles. Vēl apmeklējām kūrortpilsētas Larnaku un Limosolu, kur veldzējāmies Vidusjūras siltajā, dzidrajā ūdenī.

Paldies Erasmus+ projektam par jaunām zināšanām, emocijām un lielisko iespēju redzēt, kas un kā notiek citur Eiropā.

Informāciju sagatavoja: Madara Formuleviča, Ramona Šķēdniece, Gita Roze

PII “Pasaciņa” pirmsskolas skolotājas papildināja zināšanas Itālijā

Darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem ir daudz izaicinājumu. Tas ir aizraujošs un sarežģīts process vienlaikus, kas no skolotāja prasa nemitīgu izaugsmi un pilnveidošanos. Pedagogiem ir jāpielāgojas jaunām metodēm, jāseko līdzi inovatīvajām mācībām un nemitīgi jāmeklē veidi, kā uzlabot savu audzēkņu nākotni.

Mācību kurss “Labākais pirmsskolas skolotājiem” norisinājās Boloņā no 06.06.2022 līdz 11.06.2022. Dalībnieki bija no visas Eiropas: no Rakveres Kunglas bērnudārza Igaunijā; no EBI Água de Pau Portugālē; no PSPW Mielec Polijā;  no Vranov pie Topľou speciālās pamatskolas Slovākijā;  no Haapsalu Lasteaed Tareke Igaunijā. Kursa vadītāja Sāra Natalini.

Tikām iepazīstinātas ar Itālijas izglītības sistēmu un diskusijās salīdzinājām citu un Latvijas pieredzi. Kursa saturs daudzveidīgs –Reggio Emilia pieeja, āra izglītība, neformālā izglītība un Montesori izglītības sistēma. Lielākos satraukumus radīja valodas barjera pirms kursi sākās. Bet kā Sāra teica: “Mūs visus vieno bailes no valodas. Tad baidoties kopā, tās bailes vairs nešķiet tik lielas!”

Reggio Emilia pieeja ir izglītības filozofija un pedagoģija, kas vērsta uz pirmsskolas un sākumskolas izglītību. Programma ir balstīta uz cieņas, atbildības un kopienas principiem, izmantojot izpēti, atklājumus un rotaļas.Sāra nolasīja poēmu “100 bērnu valodas”, kas ietver Reggio Emilia  galveno domu un ideju. Tas ir termins, kas attiecas uz daudzajiem veidiem, kā bērni var izpausties. Redžo skolotāji sniedz bērniem dažādus veidus, kā domāt, pārskatīt, konstruēt, apspriest, attīstīt un simboliski izteikt savas domas un jūtas. Mērķis ir, lai pieaugušie un bērni labāk saprastu viens otru. Apmeklējām Loris Malaguzzi centru, kur aplūkojām centra izstādes, šīs mācību pieejas unikalitāti. Centrs ir ārkārtīgi liels, plašs. Centrs ir sadalīts 4 daļās: La Sezione (āra vide) , La Piazza (kvadrāts, satikšanās vieta), L’Atelier (ateljē) un La Cucina (virtuve). Mums bija iespēja izstaigāt un iepazīst L’Atalier – vietu, kur pie bērniem nāk kādas profesijas pārstāvji (ne pedagogi), piem., keramiķi, fotogrāfs, mehāniķis, un kopā ar bērniem atklāj pasauli strādājot ar dažādiem materiāliem, gaismu spēlēm, instalācijām. Diemžēl, Covid19 un birokrātisku ierobežojumu dēļ, mums bija liegta iespēja redzēt, kā darbojas bērni. Reggio Emilia sistēma ir aprobēta kā viena no Itālijas izglītības sistēmām.

Lai iepazītu  neformālo izglītību un tās pieredzi, mēs izspēlējām komandas spēli un paralēli visu caurskatījām caur Kolba pieredzes  mācību ciklu.

• Aktivitāte. Kas notika? Fakti
• Refleksija. Ko es darīju? Uzdod jautājumus, kas palīdz atcerēties, ko katrs ir darījis. Jūtas
• Konceptualizācija. Kāpēc tas tā notika? Turpinām uz abstrakto līmeni. Skolotājs palīdz saprast, kas ir noticis. Ko es iemācījos? Atklājumi
• Pielāgošana. Ko tālāk? Ko es darītu savādāk? Iztēlojamies, plānojam, ko es darītu savādāk. Nākotne

Veicamie uzdevumi – jāatrod vecā telefona būdiņa, jānosauc tikai man raksturīgais, jāuzbūvē no līmlapiņām piramīda, jāuzveido Sārai kāds apģērba gabals no telpā esošajiem materiāliem, ko viņa var valkāt, jāatveido kāds pasaules slavens mākslas darbs, jāieraksta audio ziņa, kur katrs no grupas dalībniekiem pasaka, kas patika Reggio Emilia un jāuztaisa papīra lidmašīna, kura spēj noturēt 1 eiro monētu. Šķiet, nekas jau sarežģīts, taču Sāra arī par šo parūpējās – viens no dalībniekiem runāja tikai savā dzimtajā valodā, vienam no dalībniekiem bija jāaizsien acis, un viens nedrīkstēja izmantot rokas. Uzdevumi bija jāizpilda 20 minūtēs. Pēc tam skaitījām punktus. Sāra mērķtiecīgi uzdeva jautājumus – ko jūs darījāt? Kā tas viss jums notika? (FAKTI)  Ko es darīju? Ko es jutu, kad mani kolēģi mani nesaprata? (JŪTAS), kāpēc Jūs neieguvāt visus punktus? ( ATKLĀJUMI) un ko tālāk? Ko mēs darītu savādāk? Kā šāda tipa uzdevumus pielāgotu bērniem pirmsskolā? Šķiet, ārkārtīgi vienkāršs uzdevums, kura izpildes laikā mēs visi aizrāvāmies, izsmējāmies, azartiski darbojāmies, taču šie konkrētie jautājumi lika pašām sevi analizēt, atskatīties, novērtēt, ieraudzīt savas kļūdas (izrādās, ka nesteidzoties ir jāizlasa uzdevuma nosacījumi).

Nākošā pieredze bija āra izglītība. Mēs apmeklējām āra pirmsskolu “Orto Giardino felice  battaglia”, kas tika atvērta 2018.gadā.  Šī pieredze atklāja mūsdienu sabiedrības nepieciešamību ļaut bērniem darboties dabīgā, autentiskā vidē: bērni, neatkarīgi no laikapstākļiem, darbojas āra vidē visu dienu. Visa spēlēšanās notiek caur visām maņām – ožu, tausti, garšu, redzi, dzirdi. Nebija telpu, ēku, vienīgā vieta, kur novilka apavus, bija liela telts. Kopumā ir 4ha teritorija, kur bērni var rotaļāties. Teritorija ir sadalīta zonās – rīta apļa vieta, vieta, kur izlādēt negatīvās emocijas, mazdārziņa zona, tualetes zona. Lielākajiem bērniem ir “Mežonīgā truša ala”, kas bija tālākais nostūris, no kura bērni kopā ar pieaugušo var doties piedzīvojuma pārgājienā pa  diezgan mežonīgu meža taku. Itālijā šāda tipa bērnudārzs netiek atzīts kā izglītības sistēmas daļa, tieši telpu trūkuma dēļ. Pavisam godīgi, pirmais iespaids bija diezgan šokējošs, pat nedaudz biedējošs. Nebija skaisti nopļauts mauriņš un glīti izravētas dobītes (to gan mums izskaidroja, kā nepieciešamību, jo Itālijas karstā saule izdedzina visu zaļo). Nepieņemami bija tieši tualetes neesamība. Latviešu izpratnē “sirsniņmājiņa” pat liekas pieņemamāks variants. Ja bērni vēlas čurāt, ir ierādīts “čurājamais koks”. Ja ir nepieciešamība nokārtoties, ir stūrītis ar poda brilli.

Turpinot iepazīt Itālijas pirmsskolas pieredzi, mums bija prieks iepzīties ar Montessori skolotāju no Montessori pirmsskolas izglītības iestādes “Laura Rossi Casa de Bambini”.  Viens no M. Montesorri galvenajiem atslēgas vārdiem, veicot zinātniskos pētījumus, ir “casa”- māja. Bērniem ir jājūtas kā mājās. Nav jāprasa atļauja iet uz tualeti, vai atļauju ņemt vienu vai citu materiālu. Bērns jūtas brīvi. Taču ir jāievēro noteikumi – materiāls atrodas vienā vietā, pēc sevis ir jāmācās sakārtot, jāmācās pagaidīt, pacietību. Marija Montesorri ir izpētījusi kā darbojas spoguļneironi un to ieviesa arī savā pieejā. Skolotājs prezentē jauno materiālu. Izskaidro, kā tas ir jālieto, rāda, runā lēni. Un tikai tad, kad bērns ir sapratis, kā materiāls ir pareizi jālieto, viņš var darboties vienatnē. Šī satikšanās bija ļoti interesanta, pasniedzēja atbildēja uz mūsu dažādiem dīvainajiem jautājumiem, piem., TIEŠĀM bērni ejot Montesorri skoliņā ir klusi visu dienu? Uz ko saņēmām sirsnīgu smaidu un atbildi: “Visur bērni ir vienādi!”

“Ko mēs paņemsim līdzi savās mugursomās un ko labprāt izmestu atkritumos?” Mēs līdzi mugursomā paņēmām drosmi, ticību bērnu spēkiem, jaunas idejas  no pārstrādājamiem materiāliem, aktīvāku sabiedrības iesaisti bērnu izglītībā. Un atkritumu grozos mēs ievietosim mūsu attaisnojumus, ka tā jau pie mums nevar, ka tas nav iespējams mūsu telpās, ka tas  nav pieņemams mūs mentalitātei.  (foto galerijā)

Informāciju sagatavoja: Liāna Žukovska, Anda Kravinska, Gita Roze