2016. gada 11.-15. aprīlis “Pasaka Pasaciņā”

Pasakas Pasaciņā – tā var teikt par teātra dienām, kuras nedēļas garumā norisinājās PII “Pasaciņa” zālē. Bērni kopā ar skolotājām un skolotājas palīdzēm izspēlēja dažādas pasaku ludziņas, kuru režisori bija katras grupas skolotājas. Skatītājiem bija iespēja vērot mazo un lielo aktieru spēli, vērtēt pedagogu-režisoru skatījumu uz iestudējuma būtību.
Ar interesi visi vēroja iestudētās pasakas, skaistās maskas bērniem, kuras sarūpēja vecāki. Ar lielu gandarījumu un lepnumu aktieri atveido savas lomas - gan bērni, gan pieaugušie.
Teātra dienu noslēgumā tradicionālā darbinieku izrāde bērniem “Pie gliemeža ciemos”. Izrādes sižets bija pamācošs bērniem par pieklājības normām. Dažādi tēli modelēja situācijas par to kā drīkst darīt un kā nē, kā būtu jārīkojas pareizi. Šīs izrādes režisore vadītājas vietniece izglītības jomā Gita Roze aicināja ikvienu Pasaciņas darbinieku iejusties aktieru lomās. Kopumā izrādē piedalījās 22 darbinieki gan skolotājas, gan skolotājas palīdzes.
Bērniem izrāde ļoti patika. Bērniem patīk gan pašiem spēlēt, gan skatīties teātra izrādes, kur aktieru lomās iejutušies viņu vienaudži, bet katru gadu ļoti tiek gaidīta izrāde, kuru spēlē darbinieki (foto no izrādēm skatīt galerijā).
Šajā nedēļā varam droši teikt dzejnieces Aspazijas vārdiem:
                                         “Mazā sirmā kumeliņā
                                          Jāj pa ceļu pasaciņa…”

Saldus PII “Pasaciņa” 6.grupas “Mārītes” pirmsskolas izglītības skolotāja Vaira Blumberga

24.03.2016. – “Lieldienas gaidot”

Kas visnepacietīgāk  gaida Lieldienas? Kam visvairāk patīk ievērot Lieldienu tradīcijas? Kas prot krāsot skaistākās Lieldienu olas? Kas visvairāk gaida Lieldienu zaķi? Protams! Tie ir bērni, tāpēc PII “Pasaciņa” pedagogi bija sarūpējuši pasākumu “Lieldienas gaidot”, kur katrs bērns pārtop par vienu saules stariņu, tāpēc katrā bērnā varēja vērot dzelteno saulītes krāsu. Kopā ar mūzikas skolotājām Dinu un Indru ar dažādām dziesmām, dejām un rotaļām pamodinājām pavasari – gan cielavu, gan vardi, gan izdejojāmies Zirneklīša ballē. Pēc pavasara ieskandināšanas bērni devās meklēt Lieldienu olas. Tas nemaz nebija tik viegli, jo pa Pasaciņas telpām bija staigājuši un olas slēpuši 2 Lieldienu zaķi – sporta skolotājas Sanita un Kristiāna. Lai tās atrastu, bija jāievēro un jāizpilda dažādas Lieldienu tradīcijas - olu ripināšana, olu slēpšana un atrašana, olu grozā jāatrod paslēptie brīnumi, tad vēl olu kaujas un citas tradīcijas.  Bet tā kā Lieldienas būs tikai svētdien, tad Lieldienu zaķi bērniem dāvināja brīnumolas. Un tad varēja turpināties Lieldienu jampadracis – rotaļas, dejas, Lieldienu izstāžu apskatīšana katrā grupā, kuru iekārtoja grupu kolektīvi  ar bērnu un vecāku gatavotajām Lieldienu kompozīcijām (foto galerijā).

Paldies Pasaciņas kolektīvam par prieku, ko dāvāja bērniem!

Vadītājas vietniece izglītības jomā GITA ROZE

PII „Pasaciņa” – 35 gadu jubileja

Te pa atmiņu tiltiem mēs ejam satikt cits citu un paši sevi pirms daudziem gadiem, pirms dažiem mēnešiem, pirms dažiem mirkļiem…
Piektdien, 26.februārī, Saldus PII „Pasaciņa” atzīmēja iestādes 35 gadu jubileju. Nozīmīgas jubilejas nevilšus liek atskārst, cik neglābjami ātri laiks steidzas! Jau 35 gadus PII „Pasaciņa” ik darbadienu piepilda bērnu čalas un prieks. Un kas gan pasaulē var būt jaukāks par bērnu smiekliem. Visu nedēļu bērnu sirsniņās bija jūtams prieks, gatavojot dažādas dāvaniņas – zīmējumus, aplicējumus un veidojumus par godu jubilejai. Bet nedēļas noslēguma dienas kulminācijā bija svētku koncerts, kurā darbojās paši bērni. Dziesmas un dejas bija tik lustīgas, ka tajās iesaistījās visi bērni – gan lielākie, gan paši mazākie. Jubilejas koncertā krāsainu dzirksti ienesa Karlsons, kurš bija ieradies ar skaisto jubilejas kūku. Kā jau liels kārumnieks, Karlsons kūku gribēja apēst viens, bet bērni neļāva, jo īstās jubilejās kūkās ir jābūt svecītēm. Karlsons bija ļoti nepacietīgs, pēc katra priekšnesuma un kūkā iespraustās svecītes vēlējās noskaidrot, vai nu jau drīkst cienāties ar svētku kūku. Bet, par laimi, Karlsona karstāko vēlēšanos sadzirdēja iestādes vadītāja Ilzīte Bulava, un ielika kūkā vienu svecīti ar skaitli 35. Bet kā lai vienu kūku sadala uz 12 grupām? Par to bija padomājušas iestādes pavārītes, katrai grupiņai izcepot svētku kūku. Bet ar to svētki vēl nebeidzās. Vadītājas vietnieces saimniecības darbā Andras Radziņas sarūpētais svētku salūts – hēlija baloni, bija patiess prieks un laba vēlējumi no katra bērna sirsniņas, jo neviens nepaturēja rokās skaisto balonu, visi palaida gaisā ar savu vēlējumu bērnudārzam. Koncerts, kūka un salūts – tās ir īstas svinības, bet kas gan tā par jubileju, ja nav ballītes. Par to arī bija padomāts – mūzika ar bērnu iemīļotajām un populārajām dziesmām, kuras varēja dziedāt līdzi izdejojot visdažādākos deju ritmus turpat pagalmā. Un neviens neteica, lai ietu iekšā, jo paliek auksti. Visi dejoja un dziedāja līdzi. Skatoties uz mazo bērnu prieku, arī skolotājas nevarēja maliņā nostāvēt, sāka dejot līdzi. Ikvienam bija prieks par jauko dienu, ko sagādājām viens otram Pasaciņas nozīmīgajā jubilejā.
Paldies visiem, visiem, kas sagādāja dzimšanas dienas pārsteigumu Pasaciņai!

Šīs pašas dienas pēcpusdienā  atmiņu mirkļos kavēties bija ieradušies absolventi un bijušie darbinieki. Viņus iepriecināt ar koncertu bija ieradušies bērni no grupām „Mārītes”, „Bitīte Maija”, „Sarkangalvīte” un „Vinnijs Pūks”. Pasākuma gaitā vadītāja pastāstīja par Saldus PII „Pasaciņa” attīstības vēsturi, par grūtībām un priekiem, kas tika izdzīvoti šo 35 gadu laikā. Neskatoties uz pārmaiņām, kas skārušas Pasaciņu, bērnudārzs ir saglabāts un darbojas vēl joprojām. Gluži kā pirms 35 gadiem – ar 12 grupām. Prieks un gandarījums par to, ka ir izveidojusies komanda ar radošiem, aktīviem darbiniekiem, kas šeit strādā. Katrs mīl savu darbu un bērnus, citādi nemaz šo darbu nevarētu veikt. Ekskursija pa iestādi bija atmiņas gan absolventiem, gan bijušajiem darbiniekiem. Absolventu vidū dažāda gadu amplitūda, gan tādi, kas pirms gada beidza iestādi, gan gadu desmitus atpakaļ, arī tādi, kur vecāks ar bērnu ieradies, un abi ir šīs iestādes absolventi. Visskaistākie mirkļi ir tie, kad tu atceries, kā bija toreiz, bet kā tagad viss ir mainījies…. (foto no pasākuma skatīties galerijā)

Vadītājas vietniece izglītības jomā Gita Roze

Ziemassvētku gaidīšanas laiks 2015. gada decembrī

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.
                                                             (G.Micāne)

        Pasaciņā decembris ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks... kaut kur klusi staigā Rūķi, vēro bērnu darbošanos, zīmē kartes Ziemassvētku vecītim, lai tas nekļūdīgi varētu atrast ceļu pie bērniem...
       Jau mēneša sākumā bērni kopā ar savām skolotājām sāk rotāt grupas telpas, pakāpeniski papildinot rotājumus līdz pat Ziemassvētkiem. Arī vecāki aktīvi līdzdarbojas, lai mēs visi kopīgi radītu        Ziemassvētku noskaņu bērnudārzā. Šogad viņi kopā ar saviem mazajiem ķipariem mājās gatavoja Ziemassvētku rūķus. Tagad mūsu dārziņā lepni greznojas daudz dažnedažādu rūķīšu, gan lielāki, gan mazāki, gan veselas rūķu ģimenes, viens par otru skaistāki, katrs tik īpašs, unikāls un neatkārtojams.
        Ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku un mandarīnu smarža. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo, darot priecīgākus citus, arī mēs paši kļūstam priecīgāki!
       Arī mūsu „Pasaciņā” bērni steidz sagādāt citiem un paši sev prieku. Podziņu grupas bērni kopā ar pilsētas peli dodas ciemos pie lauku peles, lai sagaidītu Ziemassvētkus. Kopīgi tiek ceptas piparkūkas, jāpalīdz kaķītim sasildīt kājiņas, arī zaķītis jāiepriecina kopīgi parotaļājoties ... un tad jau klāt arī dāvanu laiks.
       Vāverēna bērni klātesošajiem uzbūra jauku Ziemassvētku pasaku par piparkūku vīriņa piedzīvojumiem, kurš nevarēja sagaidīt svētkus un pats devās meklēt bērnus. Un kad visi beidzot laimīgi satikās, tad arī Ziemassvētku vecītis bija klāt - netrūka ne prieka, ne dziesmu, ne deju un rotaļu ... un, protams, arī dāvanas no sarkanā vecīša maisa.
       Saules zaķēnus ceļojumā pie Ziemassvētku eglītes ved čaklie rūķīši. Pa ceļam var kārtīgi izpikoties ar zaķi, meklēt pēdiņas sniegā, palīdzēt arī lapsiņai atrast eglīti. Kad piparkūkas ir izceptas, eglīte izpušķota, tad var svinēt svētkus un saņemt dāvanas.
       Bitītes Maijas bērniem pie Ziemassvētku eglītes nokļūt palīdz gan feja, gan Sarkangalvīte un vilks, gan rūķīši, gan zaķēni, gan sunītis, gan sniegpārsliņas. Kad eglīte atrasta, gaiši tajās iemirdzējušās ugunis, tad arī Ziemassvētku vecītis steidz kopā ar bērniem svinēt svētkus un dalīt dāvanas.
       Kamenītes bērnus svētku laikā iztraucē skaļi un uzstājīgi klauvējieni pie durvīm. Cik neviltots prieks bērnu acīs par Ziemassvētku vecīti, kurš ieradies no tālajiem Ziemeļiem. Nu tik īstā jautrība var sākties! Ziemassvētku vecītis vizina bērnus jautrā vilcieniņā, vecītim taču jāparāda viņa jautro rūķu jaunās dejas un rotaļas, bet, lai tiktu pie dāvanām, jāpalīdz atrast lielais dāvanu maiss.
       Ar Vinnija Pūka bērniem Ziemassvētkus kopā svinēt ieradies pats Vinnijs Pūks. Vinnijs Pūks iepriecina bērnus pārvēršoties gan par Rūķi Pūku, gan sniegavīru Pūku. Jautri skan dziesmas, raiti zib bērnu kājas dejojot un ejot rotaļās. Prieks un jautrība dzirdama tuvu un tālu, līdz tālajiem Ziemeļiem... un pats Ziemassvētku vecītis ierodas jautrā dejas ritmā. Bērni Vecīti aicina kopā rotaļāties, dejot, minēt mīklas un muzicēt orķestrī.... un, kad atradies pazudušais dāvanu maiss, bērni tiek pie saldām dāvanu paciņām.
       Laumiņas bērni, turoties pie vecāku rokām, kopā ar Sniegbaltīti un rūķiem dodas meklēt eglīti. Lai vingrāks solis, kārtīgi jāpamostas, nedaudz jāpavingro, un tad var droši doties ceļā. Pa ceļam var gan jautri papikoties, gan izsekot pēdiņu nospiedumiem sniegā. Kopīgi dejojot, rotaļājoties un spēlējot bungas tiek atrasts Ziemassvētku rūķa lielais dāvanu maiss un katrs nu tiek pie savas gaidītās dāvaniņas!
       Sarkangalvītes bērni kopā ar rūķi gatavojas svinēt Ziemassvētkus - skan skaista Ziemassvētku dziesmiņa, deg svecītes... pēkšņi zālē ietraucas otrs rūķis, kas satraukti paziņo, ka svētki ir jāatceļ, jo Ziemassvētku vecītis pazudis. Bērni, protams, ir gatavi doties viņu meklēt un ātri ar lidmašīnu traucas uz Āfriku, kur satiek vietējo meiteni Bimbu. Bimba, kā nu prazdama, palīdz meklēt Ziemassvētku vecīti un viņu kopīgās pūles vainagojas ar panākumiem – vecītis ir atrasts, iegūti jauni draugi, iemācītas jaunas rotaļas un dziesmas, nu tik ātri jāsteidzas mājās svētkus svinēt. Protams, jaunā draudzene Bimba tiek aicināta līdzi, jo viņa taču nav redzējusi eglīti un nezin kā bērni Latvijā svin Ziemassvētkus.
       Savukārt Rausīša grupas bērnus pie eglītes sagaida lācēns. Viņš aicina bērnus kopīgi izrotāt eglīti un sagaidīt ciemos vāverīti. Lai gan bērni vēl mazi un drošāk ir turēties pie vecāku rokas, tomēr viņi čakli palīdz gan vāverītei satīt sniega dzijas kamolīti, gan lācītim sacept piparkūkas... un tad visi kopā pa pēdiņām dodas meklēt lielo Ziemassvētku rūķi. Rūķis priecājas, ka saticis bērnus, stāsta bērniem kā viņam ceļā gājis, kā rūķi savā darbnīcā strādā... tikmēr vāverīte atradusi dāvanu maisu un Rūķītis aicina bērnus sēsties sniega kupenās, lai var sākt dāvanu dalīšanu.
       Grupas Mārītes bērni viesojās Rūķu un eņģeļu valstībā. Tur augstu, augstu aiz mākoņiem. eņģeļi kopā ar sniega māti cepa piparkūkas, nedaudz aizspēlējās ar sniega pikām... un, ak, vai, visas piparkūkas sadegušas. Labi, ka lielais rūķis nāca palīgā un atnesa lielu grozu, pilnu ar piparkūkām. Kad kopīgi eglītē iedegtas sveces, kad svētku soļi izpētīti, izdejoti, skat! ...lielais rūķis saticis Ziemassvētku vecīti un nu viens otram stāsta savus piedzīvojumus. Ak, kas gan tas bija par vecīti, dziesmas viņš sacer, orķestri viņš diriģē, Ziemassvētku vārtus spēj uzburt... un bērniem viņš atnesis trīs dāvanu maisus! Nu tik jāskaita dzejolītis...
       Pūcēna bērniem rūķi atstājuši vēstules ar norādēm, kur meklēt Ziemassvētku dārgumus. Zaķis un vāvere droši ved bērnus pa taciņām, pa piesnigušiem mežiem un pļaviņām. Pie Pūces bērni atrod Ziemassvētku zvaniņu, bet mežmalā saputināts tik daudz sniega, ka var gan sniega vīru uzvelt, gan jautri pikoties. Un skat, trešais Ziemassvētku dārgums ir pats Ziemassvētku vecītis, kas kopā ar bērniem dodas jautrās rotaļās, bet, lai atrastu dāvanu maisu, aicina bērnus sēsties Ziemassvētku vilcienā.
       Zaķis nevar sagaidīt, kad beidzot būs Ziemassvētki, tad nu Zirnīšu bērni steidz palīgā un ar dziesmiņas palīdzību mēģina paātrināt svētku atnākšanu. Zaķim pazudis draugs Ezis, izrādās, ka tas ir aizmidzis un bērniem jāmēģina viņš pamodināt. Arī Ezis labprāt vēlas kopā sagaidīt svētkus. Ziemassvētku vecītis sadzirdējis zvaniņa skaņas, žigli steidz iepriecināt bērnus, aicina viņus rotaļās, vizina Ziemassvētku vilcieniņā.... un kad visi bērni sasēduši kupenā – dala dāvanas (foto no pasākuma skatīt galerijā).
       Līdz ar zvaniņa kluso dziesmu arī svētki pamazām aizceļo arvien tālāk, tālāk līdz pazūd klusumā.

       Liels paldies visām grupu skolotājām, skolotājas palīdzēm, mūzikas skolotājām par skaistajiem Ziemassvētku pasākumiem, kas priekā lika mirdzēt bērnu acīm, ļaujot bērniem ticēt brīnumam. Paldies visiem, visiem PII „Pasaciņa” darbiniekiem, kuri čakli strādāja, lai uzburtu bērniem šo skaisto Ziemassvētku pasaku!

Saldus PII „Pasaciņa” vadītāja Ilzīte Bulava