Kā kļūt par muzeja draugu?

Grupas “Vāverēni” bērni un viņu skolotājas, nolēmuši šoruden kļūt par muzeja draugiem. Kā to izdarīt? Jādodas uz muzeju, kur zinošā un atraktīvā muzeja pedagoģe  Sandra Leitholde vada lieliskas, izzinošas nodarbības bērniem.
Pirmajā nodarbībā bērniem bija iespēja ielūkoties visās muzeja ēkās, muzeja krājumu glabātuvē, izstāžu zālē, muzeja galvenajā ēkā. Bērni apguva uzvedības noteikumus muzejā.
Otrajā nodarbībā iepazina maizītes ceļu no grauda līdz mūsu galdam, kā arī aplūkoja senlietas: maizes abru, lizi, sētuvi, izkapti, sirpi. No sāls mīklas izveltnēja suvenīrus, kurus rotāja ar  latvju rakstiem, rotājumiem izmantoja  graudiņus.
Trešajā nodarbībā iepazina Saldus vēsturi. Skolotāja  Sandra rādīja un stāstīja  teiku par seno laiku Saldu un vietu, kur tas atradās. Vēlāk nāca viduslaiki un  Saldu pārdēvēja par Frauenburgu, laiki mainījās un mūsdienu Saldus atguva savu nosaukumu, un apkārt baznīcai un tirgus laukumam veidojās skaista un  moderna  pilsēta (foto galerijā).

Grupas “Vāverēni” skolotāja T.Spēlmane

„Vāverēnu” grupas laimīgā diena

18.septembra –Olimpiskās dienas rīts, bija gaišs un saulains. grupā „Vāverēni” bija manāms pacilāts noskaņojums, jo šī nebija parasta diena, bet olimpiskā diena un sportiņš te visiem patīk. Paēduši brokastis un noklausījušies  skolotāju instruktāžu par ceļa satiksmes noteikumiem un uzvedību mācību pastaigas laikā, bērni posās ceļā.
Pirms  lielās sportošanas ir jāiesildās, un te, skolotājas palīdzes Evijas ieteikums, par  jaunatklātā bērnu rotaļu laukuma „Pīļuks” apmeklējumu bija tieši laikā. Bērni sajūsmināti kāpa, rāpās, griezās, šļūca daudzveidīgajās ierīcēs. Patīkamais apvienots ar lietderīgo, pozitīvas emocijas un laimīgas sejas. Tālāk, lai nokļūtu stadionā, devāmies pa dabas taku, kur iepazinām tur augošos augus un priecājamies par daudzajām pīlītēm, kas bija satupušas upītes krastā. Bērni brīnījās vai visām pīlītēm upītē pietiks vietas, kā arī izteica vēlmi tās pabarot.
Nonākuši stadionā vērojām olimpiskās dienas karoga pacelšanu, klausījāmies svētku uzrunu un piedalījāmies kopīgā rīta rosmē, iepazinām olimpisko saukli: ’’Ja tu vari, tad tu dari”. Pēc tam sekoja sportiskās aktivitātes dažādās stacijās  stadionā. „Vāverēnu” grupas bērni piedalījās garākajā grupas lēcienā un sasniedza  vairāk nekā 18 metru garumu, tad mācījās lekt klasītes, aizrautīgi piedalījās stafetes skrējienā, meta bumbiņu tālumā atmuguriski, skrēja pāri barjerām, to visu darīja ar lielu prieku (foto no pasākuma skatīt galerijā). 
No sporta organizatores Elgas saņēmām veselīgas un praktiskas balvas - medu un atstarotājus. Promejot uzkāpām tribīnēs, lai varētu labāk iepazīt un pārredzēt visu lielo stadionu. Pēcpusdienā grupas laukumiņā varēja dzirdēt vairāku bērnu izsaucienus: ”Šī bija mūsu laimīgā diena”. 

Paldies pasākuma  rīkotājiem par pārdomāti organizēto olimpisko dienu!

Grupas „Vāverēni” skolotājas –Tonija un Aija.

Ziemassvētku pārsteigums grupā “Kamenīte”

Šajā gadā Ziemassvētku pasākums norisinājās netradicionāli, savādāk, kā ierasts. 18.decembrī Ziemassvētku vecīti devāmies sagaidīt uz “HAPPY KIDS” telpām, kas paredzētas bērniem. Visi klātesošie, gan lieli, gan mazi dekorēja piparkūkas ar krāsainām glazūrām. Bērnus tas tiešām aizrāva un ieinteresēja. Rezultāti bija skaisti. Vakara svarīgākā sadaļa, protams, Ziemassvētku vecītis, kurš bija “Savā vietā”, tā varētu teikt. Viņš dziedāja, spēlēja ģitāru, jokoja, gāja rotaļās. Visi tika iekustināti, gan audzinātājas, gan vecāki, gan bērni. Prieku sagādāja arī paciņas (kas nebija maziņas). Vakara gaitā baudījām kliņģeri un līdz paņemtos cienastiņus. Neaprakstāmi prieki bērniem bija piepūšamās atrakcijas, slidkalniņi, rotaļlietas, spēles. Visi izskatījās apmierināti. Kāds no bērniem teica: “Es šodien esmu laimīgs!” (foto no pasākuma galerijā).

P.S. Gribētos piebilst, ka arī pasākumi bērnudārzā ir mīļi un sirsnīgi. Bērni labprāt rāda vecākiem, ko iemācījušies un tas silda mūsu sirsniņas. Novēlu neaizmirst latviešu tradīcijas.

Loretas mamma

Ziemassvētku piedzīvojums "Vecīša cimdiņā"

Šogad grupas “Pūcēns” bērni kopā ar vecākiem Ziemassvētkus izvēlējās svinēt citādi kā iepriekšējos gadus. 18.decembra pēcpusdienā, krēslai iestājoties, ciemojāmies “Vecīša cimdiņā” Blīdenē.
Pasākums bija iestudēts pēc latviešu tautas pasakas "Vecīša cimdiņš". Pasaka stāsta, ka “ reiz dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Kamēr viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu…" Bērniem bija unikāla iespēja satikties ar visiem šīs pasakas tēliem un iejusties pasakā:
Bērni ciemojās pie mušas ķēniņienes, kura pārbaudīja bērnu veiklību stafetē ar malkas pagalēm, cik ātri bērni strādājot līnijā prot sakrāmēt malkas kaudzi. Cīnījās uz laipas ar maisiem, kurš nu stabilāks.
Pie Pelītes Pīkstītes bērni radošajā darbnīcā no dabas materiāliem rotāja katrs savu cimdiņu un darināja putniem barības čiekuriņus. Pie Lāča cepām uz iesmiem maizītes, kurām Lācis klāt bija pagatavojis gardu jo gardu ievārījumu un brīnumaini garšīgu zāļu tēju.
Pie Zaķa sākās lielākā jautrība - dziedājām dziesmas pie eglītes un saņēmām gardumu paciņas, kuras Zaķis atrada zem savas koši ar cimdiņiem un lampiņām izrotātās egles. Kāds tās bija atstājis, kamēr bērni lampiņu un bluķu uguns gaismās jautri kopā ar vecākiem griezās deju soļos. 
Arī vecāki neizpalika bez fiziskām nodarbēm. Vilks bija sarūpējis ļoti garas slēpes uz kurām vienā ritmā vienlaicīgi 5 vecākiem bija jānosoļo trase. Ziniet ko? Viegli tas nav :) (Foto no pasākuma galerijā)
Pasākums patiešām bija izdevies. Visi ļoti apmierināti, dziesmā vienojoties, ar autobusu mērojām ceļu mājup. Un arī nākamajā dienā vēl bērni un vecāki atgriezās pie domas, ka arī brīvā dabā var lieliski kopā nosvinēt Ziemassvētku pasākumu. Un nu jau top plāns par Lieldienām.

Edvarda mamma, Lelde